< Atpakaļ uz Ventspils novads (www.ventspilsnovads.lv)
VIEGLI lasīt    

Orķestranti ir draudzīgi, viņiem patīk ballēties 

Šis ir pūtēju orķestra “Ugāle” jubilejas gads. Pagājis pusgadsimts kopš 1971. gada 2. februāra vakara, kad uz pirmo mēģinājumu vīrus kopā aicināja Ugāles kultūras nama direktors Ritvars Būcens. Ritvars, pats nesen ieguvis speciālo muzikālo izglītību, līdz spožumam nopulējis savu dažviet ar zilu izolācijas lentu notīto trombonu, ilgojās pēc kopskanēšanas. Kas gan tā par kultūras dzīvi, kurā vajadzīgajā brīdī neskan tušs, marši vai salds tango?

Šo sapni Ugālē izsapņoja ne tikai Ritvars, bet arī Ansis Freimanis, Arnolds Leitis, kurš bija kolhoza “Uzvara” arodbiedrības priekšsēdētājs un, izmantojot dzienesta stāvokli, atvēlēja līdzekļus instrumentu iegādei. No pirmās dienas orķestrī vēl arvien spēlē Uldis Grundmanis, stāsta Ugāles tautas nama “Gaisma” kultūras menedžere Iveta Pete, piebilstot, ka jau 1972. gada 16. aprīlī orķestris pirmo reizi piedalījās orķestru skatē. 1987. gadā tiek radīts Gunāra Ordelovska skaņdarbs “Tauru parāde” – veltījums tieši Ugāles pūtēju orķestrim. Kolektīvu vadījuši Ritvars Būcens, Aldis Adlers, Imants Budavs, Viesturs Ozols, bet pašlaik – Laura Mačtama un Jānis Smilga.

“Tauru skaņās, kad viļņojas gaiss, tad zini, ka esi Ugālē un klausies un skaties brašos pūtēju orķestra “Ugāle” muzikantus. Jau 50 gadus Ventspils novads lepojas ar pūtēju orķestri. Latvijā ir 63, Kurzemē – septiņi orķestri, un viens no tiem ir mūsējais. Orķestris aktīvi muzicē un priecē klausītājus gan Ugālē, gan novada mēroga pasākumos. Kas gan būtu Vasarsvētku lielkoncerti bez brašajiem pūtējiem vai pagastu svētku gājieni bez skanīga marša. Un Dziesmu svētki, kad novada atpazīstamību, dzirdamību nosaka Ugāles pūtēji,” norāda pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Zane Pamše, piebilstot, ka pūtēju orķestris “Ugāle” ir paaudžu kolektīvs, kura dalībnieki ir dažāda vecuma pārstāvji – no maza skolnieciņa līdz sirmgalvim. Visi muzikanti mīl savu kolektīvu, izbrīvē mēģinājumiem brīvdienas, koncertos, skatēs koncentrējas darbam, strādā, lai sasniegtu labu rezultātu. “Es vienmēr priecājos, kad esmu kopā ar orķestri. Gan skatēs ir nervozēts par to, kā nu nospēlēs, gan braucienos Čehijā un Ungārijā bijis lepnums par latviešu mūzikas skanējumu orķestra sniegumā. Ir sarkts un bālēts, kādu šerpāku joku klausoties, un smiets par bezgala lielo optimismu, kas valda kolektīvā. Protams, kolektīvu kopā satur vadītājs, orķestra diriģents. Nu jau vairākus gadus orķestri vada Jānis Smilga, viņš dara to atbildīgi, iedvesmojoši, jo skat – diriģenta amatā ieskolo jau Lauru Mačtamu, mūsu pašu Ugāles mūzikas skolas audzēkni, tagad jau arī pedagoģi. Un kur nu bez rīkotāja, orķestra lietu kārtotāja Jāņa Kalniņa, kurš lieliski tiek galā ar orķestra dzīves organizēšanu.

Kolektīvs ir ar savu vērtības apziņu, ar savu skanējumu, ar savu īpašo pievilcību – vai citādi tajā bieži muzicētu sen jau Ugālē nedzīvojoši muzikanti. Kaut kas viņus velk uz orķestri. Ko vēlēt pūtēju orķestrim jubilejā, kura šajos apstākļos tāda attālināta… Būt arvien draugos ar mūziku, lai skan, lai izdodas! Visiem likt atcerēties, ka spēlēt Ugāles pūtēju orķestrī ir stilīgi! Gaidīsim, kad varēsim orķestra jubilejas zaļumballi nospēlēt un nodancot. Lai taures skan un neierūs,” novēl Zane Pamše.

Pēdējos deviņus gadus orķestra diriģents ir talsenieks Jānis Smilga. Viņš atceras, ka bija beidzis vadīt Talsu pūtēju orķestri, ar kuru kopā bija pavadīti 30 gadi, un domājis, ka nu gan metīs mieru, bet kādu dienu piezvanījis ventspilnieks Valentīns Vinokurovs, viņam līdzās bijis ugālnieks Jānis Kalniņš, un abi vīri vilinājuši Jāni uz Ugāli, solot, ka viņam nebūs jānodarbojas ar “papīru lietām”, bet viss laiks jāvada kolektīva vadīšanai. Uzrunātais kādu laiku padomājis un piekritis. Viņš augstu vērtē Jāņa Kalniņa menedžera spējas, viņš ir orķestra prezidents un vienmēr daudz palīdzējis diriģentam. Jānis Smilga kolektīvu raksturo kā cilvēcīgu, humora pilnu: “Ar orķestra cilvēkiem ir interesanti gan strādāt, gan pēc tam atpūsties. Liels atbalsts manā darbā ir Laura. Abi esam trompetisti un palīdzam viens otram, kad tas ir vajadzīgs. Jāņem vērā, ka visi orķestra dalībnieki nav ugālnieki. Pie mums spēlē arī tie, kas reiz dzīvojuši šajā pagastā, bet tagad sastopami Rīgā, piepalīdz arī mūziķi no Talsiem, jo uz vietas nav, kas spēlē mežragu, ir problēmas ar trombonistiem. Repertuāru lielākoties izvēlos tādu, kas noder sadzīviskos pasākumos. Protams, ir obligātie skaņdarbi, kam jāskan skatēs un Dziesmu svētkos, bet ikdienā spēlējam to, kas iederas dažādos svētkos. Latiņa nevar būt tik augsta, lai mūziķiem negribētos spēlēt, bet kvalitāte nedrīkst būt arī pārāk zema. Visam jābūt līdzsvarā,” skaidro diriģents. Viņa vadībā kolektīvs ir piedalījies starptautiskajā festivālā Čehijā, bet kopā ar Usmas dejotājiem – starptautiskajā festivālā Ungārijā. Jānis atceras, cik vienoti orķestranti bijuši ar dejotājiem, cik veiksmīga sadarbība veidojusies. Jānis Smilga ir gandarīts par to, ka tautas nama “Gaisma” vadītājas amatā tagad ir flautiste Evika Liepājniece, aicinot viņu savā pulkā.

Kolektīva vadītāja palīdze un otrā diriģente Laura ir izaugusi Ugāles pūtēju orķestrī. Viņas vectēvs Ivars bija viens no kolektīva dibinātājiem, tajā iesaistījās arī ugālnieces tēvs Varis, tāpēc meitene no divu gadu vecuma pavadījusi laiku kopā ar mūziķiem gan mēģinājumos, gan koncertos. “Mans lielais sapnis arī bija spēlēt orķestrī, iestājos Ugāles mūzikas skolā un desmit gados tiešām nokļuvu orķestrī, no kura neesmu aizgājusi līdz pat šai dienai. Starp citu, kolektīvā savulaik iesaistījās arī tēva māsa Eva, viņa spēlēja flautu, bet mans brālis Mārtiņš joprojām pūš trombonu.” Lauru vadīt orķestri 2019. gadā uzaicināja Viesturs Ozols, un kopš tā laika viņa strādā tandēmā ar Jāni Smilgu. Ar viņu esot viegli, patīkami un interesanti sadarboties. Labus vārdus Laura velta arī orķestrantiem. Sākumā ugālniece uztraukusies, kā būs, vai viņu pieņems un uztvers nopietni, ņemot vērā, ka savulaik Laura kā mazs meitēns grozījās visiem pa vidu, bet bažas bija liekas. “Orķestra dalībnieki ir jautra publika. Kad braucam mājās no koncertiem, autobusā dziedam. Esam kā liela ģimene. Jāpiemin arī tas, ka mūsu orķestra ļaudis ir lieli ballētāji. Kovida laikā mēģinājumi notiek attālināti. Mūziķi saņem notis un apgūst repertuāru. Esam piedalījušies arī vairākos virtuālos pasākumos, piemēram, kopā ar citiem Latvijas orķestriem sveicām jubilejā Maestro Raimondu Paulu.” Laura ir pateicīga par atbalstu tautas nama “Gaisma” darbiniecēm, Ugāles pagasta pārvaldei, pašvaldībai un personīgi Zanei Pamšei, jo visas orķestra vajadzības tiek sadzirdētas un finansēta gan dalība starptautiskos, gan vietēja mēroga pasākumos. Nesen pašvaldība palīdzējusi iegādāties mežragu – tas ir vērtīgs ieguldījums.

Pagaidām nav zināms, kad notiks pūtēju orķestra “Ugāle” jubilejas koncerts, bet programma jau ir sagatavota, viss izdomāts. Vien jāgaida, kad epidemioloģiskā situācija ļaus pulcēties, lai nosvinētu skaisto jubileju.
Aleksandra Hmeļņicka foto arhīvs