< Atpakaļ uz Ventspils novads (www.ventspilsnovads.lv)
VIEGLI lasīt    

Ilmārs Lakšs uzbūvējis 13 jahtas, katrā atstājot daļiņu sevis

Ilmārs Lakšs uzbūvējis 13 jahtas, katrā atstājot daļiņu sevis

2023-01-06, 13.08

Ne katrs cilvēks var lepoties ar komodora nosaukumu, ne katrs ir konstruējis un būvējis jahtas, bet Ilmārs Lakšs to prot. Viņa privātmājas iekārtotajā darba kabinetā ir daudz piezīmju, rasējumu, šur tur redzamas kartes. Usmas jahtkluba cēlājs ir beidzis aktīvās priekšnieka gaitas, tomēr bieži iegriežas klubā un sēžas paša projektētajā jahtā “Arabella”, lai vizinātu tūristus Usmas ezerā.

Ilmāra dzimtais pagasts ir Puze, bet pēc 7. klases dzīve saistīta ar Ugāli. Pēc 10. klases puisis pameta vidusskolu un aizlaidās uz jūrskolu. Viņam visu mūžu ir raksturīgs Dullā Daukas sindroms – uzzināt, izpētīt, saredzēt to, kas citiem var šķist mazsvarīgi. Jau jaunībā Ilmārā mita alkas pēc brīvības, viņš klausījās radio, tā uzzinot, ka citās valstīs ir iekārta, kas neapslāpē savu pilsoņu radošo garu.

1959. gadā, pabeidzis jūrskolu, ugālnieks sāka strādāt Latvijas Kuģniecībā, dodoties reisā ar tvaikoni, kura darbināšanai izmantotas ogles. “Tvaikoņiem bija ierobežots kuģošanas attālums enerģijas ieguves avota dēļ. Nevar piekraut kuģi pilnu ar oglēm, jo jāved arī krava. Tāpēc tvaikoņi tālāk par Eiropu negāja. Pēc tam strādāju uz tankkuģiem, kas kuģoja lielākus gabalus, esmu gājis pāri ekvatoram, kristīts uz tā. 22 gados jau biju bocmanis. Kapteinis Dainis Briedis, tiekoties Užavā ar senioriem, pareizi pateica – jūrnieki ir slikti ģimenes cilvēki, jo viņu nav mājās, bet, kad esi ieradies, jūties kā ciemiņš. Es, piemēram, dēlu neesmu audzinājis. Tad sapratu, ka fiksi jāmaina profesija, un iestājos celtniecības tehnikumā.”

Jaunajam speciālistam piedāvāja iespēju strādāt Ugālē, viņš kļuva par būvdarbu vadītāju, bet Ventspilī jau bija uzsākts jauns projekts – tika naglota jahta. Tas bija laiks, kad Ilmārs apprecējās ar Irēnu, jaunā sieviņa palīdzēja arī jahtas būvniecībā. Septembrī peldlīdzekli ielaida ūdenī, bet oktobrī tika sarīkots pirmais jūras brauciens – Ilmārs aizveda Irēnu uz Moricsalu. Diviem viņa draugiem arī bija nelieli kuģi, un Ilmārs teica: “Taisām Usmā jahtklubu!” Tas bija 1972. gada rudenī.

“Trīs cilvēki jau nevar izveidot jahtklubu, tāpēc sākām apzināt bijušos cīņu biedrus, un tad jau bijām septiņi. Pirmā ēka tika uzcelta pie Usmas mežniecības, bet pēc diviem gadiem pārcēlāmies uz Usmas jahtkluba pašreizējo atrašanās vietu. Toreiz teritorija piederēja kolhozam, aizgāju pie tā priekšsēdētāja Sedliņa, izstāstīju ideju, viņš atbildēja: “Vālējiet tik vaļā!” Uzrunājām vairākus, kas mūs varētu atbalstīt ar materiāliem, un nekad nesaņēmām atteikumu. Pat vēl vairāk – ja prasījām kravu asfalta, mums atveda trīs. Klubu būvējām piecus gadus, pa šo laiku izauga ēkas un kluba kolektīvs. Cilvēki bieži jauc jahtklubu un jahtu ostu. Jahtklubs ir burāšanas sporta biedrība, kam var piederēt arī īpašumi, bet jahtu osta ir īpaši iekārtota jahtu un motorlaivu stāvvieta. Jahtkluba ļaudis kopā satur burāšanas sporta un tūrisma pasākumi, ikgadējās pavasara un rudens talkas un saviesīgi pasākumi jahtkluba krodziņā. Usmas jahtklubs ir bagāts – tam pieder ēkas, teritorija un ir sava osta, bet pati lielākā bagātība ir kluba ļaudis. Usmas jahtklubā gada laikā notiek 12 burāšanas regates. Visās piedalīties ir grūti jo ikdienā dzīvojam pa visu Kurzemi, bet vienu reizi atbrauks vieni burātāji, nākamo reizi citi. Ir tādi, kas piedalās visās sacensībās! Jahtklubā darbojas arī bērnu burāšanas skola.

Pēdējo reizi, kad skaitījām, secinājām, ka klubā ir 109 biedri. Es jau 23 gadus neesmu jahtkluba komodors. Biju 27 gadus, bet, kad mani palika 60, sapratu, ka jānāk jaunai paaudzei. Nu komodors ir Staņislavs Backāns.”

Ilmāra Lakša arhīva foto

Runājot par jahtu konstruēšanu un būvēšanu, ugālnieks norāda – daudz zināšanu aizgūts no Krievijas kolēģiem. “Būtībā jau šajā lietā esmu autodidakts. Ir bijuši vājuma brīži, kad uzskatīju, ka neko nejēdzu. Sākumā dažreiz jau šķita, ka nevarēšu paveikt uzdoto, bet pēc tam gandrīz vienmēr tomēr tapa skices – pat uz kādas veidlapas otras puses. Nav tik būtiski, kāds papīrs bija pie rokas. Skice ir tikai ideja, tālāk nāk nopietns darbs. Es darbojos tā diezgan primitīvi – ar zīmuli, papīru un kalkulatoru. Tagad konstruēšanā izmanto datorprogrammas. Kopumā ir realizēti 13 projekti, katrā jahtā atstājot kādu daļiņu no sevis.”

Ilmārs joprojām darbojas Zēģelētāju savienības kvalifikācijas komisijā, ir burāšanas kapteiņu eksaminētājs CSDD un vada kluba jahtu kapteiņu skolu. “Tā ir sertificēta 72 stundu programma teorijā un praktiskā apmācība jahtas vadīšanā. Kopā ar kolēģi izstrādājām brošūru ar īsām pamācībām atpūtas kuģu vadītājiem cerībā, ka kursu laikā cilvēki to izlasīs. Šogad mācās divas dāmas un astoņi kungi. Kad kursanti apguvuši teoriju, notiek eksāmens. Dažreiz kā eksperts piedalos citu skolu eksāmenos, jo Latvija ir maza un vide, kurā maļamies, arī.”

Ilmāram ir prieks par biedrības “Usmas krasts” rosīgo darbību. Vasarā, pateicoties tās aktivitātēm, pie divām Usmas ezera salām plānots izbūvēt piestātnes, kur varēs apstāties visa veida peldlīdzekļi. “No burāšanas viedokļa Latvijā labāka ezera nav! Tas ir dziļš, ar lielu ūdens daudzumu, tā septiņas salas dala ezeru četrās daļās, tāpēc ezers no kuģošanas viedokļa ir interesants. Ap to atrodas 14 dažādi atpūtas uzņēmumi, trīs vietās ir krodziņi. Es kā gids dodos izbraucienos pa ezeru ar paša būvēto jahtu “Arabella”, kas piedalījusies vairākās Baltijas jūras regatēs, tā ir pieckārtēja Latvijas čempione jūras burāšanā. Es pats par čempionu gan nekad neesmu kļuvis, man ir sudrabs un bronza. Vai esmu avantūrists? Laikam jau jā. Jaunībā noteikti, bet arī senioru gados pamanījos četras reizes pēc jahtu īpašnieku lūguma no Zviedrijas atdzīt četrus kuģus. Man nebija nekādas iepriekšējas informācijas par tiem, bet galā bija jātiek. Gadījās arī piedzīvojumi un pārbaudījumi. Slīcis gan nekad neesmu, un no ūdens, protams, nav bail. Šauras telpas gan man nepatīk. Mazās jahtās jūtos savādāk – apkārt ir jūra, turklāt kuģis jau nav noslēgta vide, kas man saistās ar klaustrofobiskām sajūtām”.

Sīkdatnes

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.

Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu, atzīmējiet savu izvēli:

Apstiprināt izvēlētās

Detalizētāka informācija par izmantotajām sīkdatnēm
Privātuma politika